"Vai sen esat ieklausījušies savās sirds skaņās? Vai sen esat atļāvušies pabūt klusumā, atslēdzot ārējās pasaules skaņas un ieklausoties sevī? Vai jūsu galvā ir klusums, un ja ir, ar ko tas ir piepildīts? Pastāvīgi rosīgais un visur klātesošais prāts neļauj klusumam būt, tapēc, ka skaidri zina: ja tu kaut reizi esi dzirdējis klusumu, tu gribēsi pie tā atgriezties arvien biežāk, liekot prātam apklust. Prāts pārstāj būt par noteicēju, bet tu iegūsti brīvību,tikai iegremdējoties klusumā…. Ir pienācis brīdis ieskatīties “aiz”, un iegūt tur abildes. Apstāties uz brīdi, un ieskatīties dziļi sevī. Tur cilvēks atrod sev jaunu un nezināmu pasauli, kurā laika telpa – tās ir visuma koordinātas, kurā visas orgānu izpausmes dzīvo vienlaicīgi, un kurā TIKAI TU IZLEM, KAD UN KUR tev BŪT…. Dzīvajām gongu skaņām, dziedošajiem tibetas traukiem, tamburīniem un dažiem citiem instrumentiem pienmīt īpašs spēks- tie viegli apiet aizsargmehānismus, kurus radījis mūsu prāts, iekļūstot mūsu zemapziņas tumšākajos nostūros."
Diāna Tula