Visa pasaule balstās uz divām pamata enerģijām – sievietes un vīrieša. Vīrieša enerģiju varam apskatīt piemērā ar Saulīti: Saule atdod enerģiju, neko neprasot pretī.

Sievietes enerģijas darbības princips: iegūt enerģiju no avota, un padarīt to par kaut ko brīnišķīgu.
Savā ikdienas dzīvē mēs pastavīgi saskaramies ar šiem diviem principiem. Pasaule, kuru mēs redzam sev apkārt, ir radīta no Visaugstā Kunga – sākotnējās enerģijas, un tāpēc ir Viņa atdalītā enerģija, šī pasaule piemērojama sievišķajai enerģijai. Ne velti šo pasauli sauc par “Matēriju” – vai māti.
Mūsu fiziskais un ēteriskais ķermenis, mūsu prāts un saprāts, mūsu spējas un bagātība, kura mums pieder – visa tā ir matērijas izpausme, sievišķās enerģijas izpausme. Dvēsele tāpat pieder sievišķajai enerģijai, tāpēc tā nevar būt pilnīgi neatkarīga.
Mēs nevaram pasludināt savu absolūto autonomiju, jo mums ir vajadzīgs tīrs ūdens un gaiss, siltums un komforts, labs ēdiens, saskarsme ar tuviniekiem, atpūta, radošums, veselība, izglītība, drošība, miers utt. Mēs dzīvojam šajā pasaulē, taču nevaram būt absolūti neatkarīgi.
Mēs esam ļoti cieši saistīti ar apkārtētjo pasauli, un tāpēc, nevaram ignorēt tās likumus. Dažādas slimības, attiecību probēmas, bailes, nabadzība, vientulība, konflikti, nemiers – tie visi ir harmonijas trūkuma simptomi, likumu nezināšanas sekas.
Ja mēs pasludinām savu neatkarību, līdz ar to arī it kā izaicinām pasauli, sākam cīnīties ar pasaules likumiem, un agri vai vēlu ciešam neveiksmi. Problēmas dzīvē, ar kurām saskaramies – ir nekas cits, kā atdalīšanās no pirmavota. Līdzīgi tam,kā maz bērniņš nolemj aiziet no vecākiem, paliek vientulībā un nolemj sevi cīņai par izdzīvošanu, tāpat arī dvēsele, kura pasludinājusi par savu pilnīgu neatkarību, ir noemta cīņai ar matēriju, bez jebkādām cerībām uz uzvaru.
Enerģijas, kuras ir mums apkārt – šīs ir mūsu pirmatnējās Mātes izpausmes, kuras pieder Tēvam, un mums nav nepieciešamības ar tām cīnīties. Māte un Tēvs ar lielu mīlestību sargā savu bērnu jo mīlestība – tas ir vecāku dabīgais noskaņojums. Visa pasaule ir gatava mūs sargāt, ja tikai esam tam gatavi.
Lakšmi – Jagja domāta tam, lai palīdzētu mums atgriezties savā dabīgajā harmonijas stāvoklī. Tieši šajā stāvoklī ir iespējams patiess uzplaukums un laime.
Lakšmi – Jagja ir vēršanās pie Mātes ar lūgumu pēc palīdzības un atbalsta, šis ir lūgums pēc aizsardzības un atgriešanās savā dabiskajā garīgajā stāvoklī.
Lakšmi – Jagja – tas ir lūgums mūsu Mātei iemācīt mūs dzīvot pilnīgā harmonijā ar pasaules likumiem, iegūt garīgu apziņu, saskatīt visu elementu savstarpējo saistību, kā arī atvest mūs pie Tēva.
Lakšmi – Jagja palīdz atjaunot zaudēto dzīves harmoniju, atbrīvoties no nevajadzīgajiem šķēršļiem, spēt ieraudzīt savu dzīves aicinājumu, beigt cīnīties ar likteni, un iegūt visu vajadzīgo tālākajai izaugsmei un garīgajam progresam.
Šī ceremonija palīdzēs iegūt vajdzīgo pasaules redzējumu, garīgo izpratni un intuīciju, lai izprastu sākotnējo un augstāko dzīves mērķi. Tāpat šīs ceremonijas laikā varēs atrisināt problemātiskās attiecības ar sievietēm, kuras ir,vai bijušas cilvēka dzīvē.
Jagjas dalībnieki var ņemt līdzi jaunas rotas (gan dārglietas, gan arī bižutēriju), lai tos iesvētītu, un turpmāk nēsātu kā amuletus.

Ceremonijas vadītājs: Oļegs Jerjomenko
Kur: "Svētgrīvas", Valgundes pagasts, Jelgavas novads, Latvija LV-3017
Tiem dalībniekiem, kuri ir reģistrējušies uz Vēdisko ceremoniju (Lakšmi-Jagja) tiks organizēta kopēja pulcēšanās vieta Rīgā, no kuras būs iespēja doties uz ceremonijas vietu “Svētgrīvās”